Kas mēs esam? “Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture”

Mana grāmatu topa otrajā vietā ierindojas Juvāla Noa Harari darbs "Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture". Sapiens: A Brief History of Humankind ir plaši pazīstamā grāmata, kas pirmo reizi tika publicēta jau 2011. gadā. Protams, grāmatai, kas aplūko civilizācijas attīstību, padsmit gadi ir tikai mirklis, un tā joprojām ir aktuāla.

Latviešu valodā to izdeva 2018.gadā un man paveicās, jo tā paša gada beigās to jau izlasīju. Jāsaka, ka man šī grāmata ir īpaši nozīmīga, jo lielā mērā pateicoties tai, es atsāku aktīvi lasīt. Godīgi sakot, līdz šai grāmatai, šķiet, nebija sanācis lasīt kādu darbu, kas būtu licis tik ļoti aizdomāties. Attiecīgi, diezgan ilgu laiku Sapiensi ierindojās mana topa pirmajā vietā, līdz to no troņa gāza "Outliers: The Story of Success".

Noteikti daudzi jau būs lasījuši šo grāmatu, bet, ja vēl nav sanācis, tad iesaku, jo esmu diezgan pārliecināts, ka tā liks citādāk paskatīties uz cilvēkiem un to, kāpēc noteiktas lietas ir tieši tādas, kādas tās ir. Grāmata nefokusējas uz vienu konkrētu notikumu, bet cenšas aptvert visu cilvēces vēsturi, kā nosaukums vēsta – "Cilvēces īsā vēsture". Manuprāt, tas arī padara grāmatu interesantu, jo vienkāršā un saprotamā veidā parāda, kā esam nonākuši līdz šodienai.

P.S. Grāmatai ir pieejama arī ilustrētā versija. Ja es bērnībā būtu ticis klāt šādai grāmatai, noteikti pavadītu ar to daudzas stundas. Domāju, ka tā ir lieliska dāvanas ideja.

Saturs un piemēri. Grāmata ir sadalīta četrās daļās, kuras, pēc autora domām, atspoguļo galvenos cilvēces attīstības posmus: Kognitīvā revolūcija, Agrārā revolūcija, Cilvēces apvienošana un Zinātniskā revolūcija. Lasot satura rādītāju, var šķist interesants iedalījums, bet, lasot pašu grāmatu, viss šķiet ļoti loģisks. Arī šajā darbā netrūkst interesantu piemēru, tie viens otram ir pakārtoti un plūstoši atspoguļo cilvēces vēsturi.

Interesantu piemēru un to skaidrojumu grāmatā tiešām netrūkst: valodas attīstība un mītu radīšana kognitīvās revolūcijas periodā; lauksaimniecība, laika plānošana un slimības agrārajā revolūcijā; nauda, impērijas un rakstība cilvēces apvienošanas daļā; visbeidzot, enerģija, medicīna un kosmoss zinātniskās revolūcijas daļā. Protams, šie ir tikai daži piemēri – daļa no tiem būt jau zināma, bet daļa sniegs citādāku skatījumu.

Man visinteresantākā šķita agrārās revolūcijas daļa, iespējams, tāpēc, ka par šo posmu iepriekš biju mazāk domājis/lasījis, un dažas atziņas raisīja dziļas pārdomas. Kaut kādā mērā šī daļa šķita "provokatīvāka", jo skaidroja, kā cilvēce pati sevi ierobežoja, mainot uzturu, veidojot hierarhijas un ieviešot darba dalīšanu. Lai gan vēstures stundās par to tika runāts, grāmata ļauj pārdomāt, kā šie principi joprojām saglabājas.

Valoda un stils. Šoreiz nevarēšu komentēt angļu valodas versiju, jo pats grāmatu lasīju latviešu valodā. Lasīšana nebija tik plūstoša kā gribētos, īpaši salīdzinot ar citām grāmatām. Tomēr saturs bija tik saistošs, ka bieži vien bija grūti nolikt grāmatu malā. Varbūt pie vainas bija tulkojums vai tas, ka lasīju to pirms sešiem gadiem, kad nebiju tik labs lasītājs. Taču kopumā skatoties, tā noteikti nav problēma vai šķērslis, tikai neliela piekasīšanās. Kā jau iepriekš minēju, grāmatas saturs pats par sevi aizrauj.

Apjoms. Arī Sapiensi ir aptuveni 300 lappušu gara grāmata, un es teiktu, ka tas ir optimāls apjoms. Protams, cilvēces vēsturi nevar aprakstīt vienā grāmatā, kur nu vēl dažos simtos lappušu. Būtiskākais, manuprāt, ir tas, ka papildu lappuses nedotu īpašu pievienoto vērtību, jo galvenais tika aprakstīts. Protams, ka varētu iet sīkākās detaļās, bet personīgi man ar šo apjomu un saturu pietika, lai kārtīgi aizdomātos par to, kā esam nonākuši līdz šodienai.

Lasīšanu arī atvieglo nodaļu sadalījums mazākās apakšnodaļās, kas ļauj grāmatu ērti atvērt uz īsu brīdi un bez pūlēm atsākt lasīšanu.

Galvenās atziņas:

• Cilvēku spēja radīt stāstus – cilvēkiem piemīt unikālā spēja radīt un dalīties abstraktos, kas ļāvis mums attīstīties un sadarboties daudz lielākos mērogos. Nauda, reliģija, valsts un uzņēmumi – tie visi ir “kolektīvi mīti”, kas darbojas tikai tik ilgi, kamēr tiem ticam.

• Progress ir divējāds – lai gan cilvēce ir piedzīvojusi ievērojamu progresu un guvusi jaunas, nebijušas iespējas, tas vienlaikus ir radījis arī jaunus izaicinājumus un problēmas. Kaut arī šī atziņa var likties pašsaprotama, grāmata rosina uz to paskatīties no citāda skatupunkta.

• Daudz lietas ir mūsos “ieprogrammēts” – cilvēku uzvedība un sociālās normas bieži vien ir dziļi iesakņotas pagātnē un izriet no mūsu priekšteču “izvēlēm”.

Kritika. Neesmu vēstures vai šo jautājumu eksperts, bet atceros, ka pēc grāmatas palasīju, ko citi raksta par šiem jautājumiem. Viens no izteiktajiem komentāriem bija, ka grāmata ir pārāk vispārināta. Protams, 300 lappusēs nav iespējams ietvert visu cilvēces vēsturi. Nenoliedzami, ka grāmata atspoguļo autora skatījumu, tostarp noteiktu jautājumu interpretāciju, kas dažviet var atšķirties no zinātniski pieņemtās vai balstīties uz novecojušiem pētījumiem. Tāpat arī uz virkni jautājumu nav atbildes, ir tikai nepārbaudītas vai nepārbaudāmas teorijas.

Kā jau teicu, pats neesmu vēsturnieks, biologs vai antropologs, bet domāju, ka grāmata savu mērķi sasniedza. Vienmēr gribas atgādināt, ka zinātnē pārmaiņas nav nekas neparasts, it īpaši noteiktās disciplīnās. Tomēr gribētu teikt, ka šī kritika noteikti nemazina grāmatas nozīmi. Vismaz uz mani tā atstāja spēcīgu un nenovērtējamu iespaidu.

Gala vērtējums – 9.79/10. Ņemot vērā, ka Outliers savā vērtējumā gribu likt nedaudz augstāk, “Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture” dodu par kripatiņu zemāku novērtējumu. Varbūt arī vērtējumam vajadzētu būt augstākam, jo šī grāmata patiesi iedvesmoja un aizsāka manu lasīšanas paradumu maiņu. Kas zina – vērtējums, tāpat kā vēsture un zinātne, nav akmenī cirsts un varbūt laika gaitā tomēr mainīsies. Šo grāmatu ieteiktu kā lielisku papildliteratūru vēstures stundām.

"Zinātniskā revolūcija nebija zināšanu revolūcija, tā pirmām kārtām bija nezināšanas revolūcija. Izcilais atklājums, kas noveda pie šīs revolūcijas, bija atziņa, ka cilvēkiem nav atbilžu uz vissvarīgākajiem jautājumiem."

Juvāls Noa Harari